-
1 saut-de-lit
m invar -
2 saut-de-lit
сущ.общ. домашний халат -
3 saut-de-lit
m пеньюа́р; дома́шний хала́т -
4 au saut du lit
(au [или dès le] saut du lit)при вставании с постели, проснувшись; едва встав с постелиPoil de Carotte. Oh! moi, je prends ce que je veux, dans le buffet, un reste de soupe, je mange un morceau de pain sur le pouce, je varie, ou rien. Je n'ai pas une grosse faim au saut du lit. (J. Renard, Poil de Carotte.) — Рыжик. - Ну, я-то беру, что хочу, в буфете: остатки супа, иногда на ходу перехватываю кусок хлеба с чем-нибудь или просто так. По утрам мне не особенно хочется есть.
-
5 au saut du lit
арт. -
6 saut
m1) скачок, прыжокtriple saut — тройной прыжокsaut athlétique — атлетический, спортивный прыжокsaut de haies — прыжки через барьерsaut en chute libre — затяжной прыжок с парашютомsaut de carpe [carpé] — прыжок "рыбкой"saut de la mort — смертельно опасный прыжокsaut d'obstacle, saut des obstacles — прыжок через препятствияaller par sauts et par bonds — говорить, писать бессвязно; перескакивать с пятого на десятое••la voiture a fait un saut dans le ravin — автомашина свалилась в овраг4) водопад5) разрыв6) пропуск, пробег -
7 saut
m -
8 saut
m1. прыжо́к; скачо́к (bond);un saut de 8 m 30 — прыжо́к на расстоя́ние во́семь ме́тров три́дцать сантиме́тров; saut en hauteur — прыжо́к в высоту́; saut à la perche — прыжо́к с шесто́м; le triple saut — тройно́й прыжо́к; un saut en parachute — прыжо́к с парашю́том; un saut avec élan — прыжо́к с разбе́га; un saut périlleux — са́льто; un saut d'obstacle — прыжо́к че́рез препя́тствие; ● faire un saut — пры́гнуть pf. ; faire un saut en arrière — отпры́гивать/отпры́гнуть <отска́кивать/отскочи́ть> наза́д; faire des sauts — пры́гать ipf., скака́ть ipf.; la nature ne fait pas de sauts — приро́да не де́лает скачко́в; faire un saut dans l'inconnu — соверши́ть pf. прыжо́к в неизве́стное; un saut de carpe — прыжо́к с сохране́нием горизо́нтального положе́ния те́ла; faire des sauts de carpe — перевора́чиваться/переверну́ться; d'un saut — одни́м ма́хом; d'ici à la gare n'y a qu'un saut — отсю́да до вокза́ла руко́й пода́ть, ∑ вокза́л отсю́да в двух шага́х; faire un saut chez qn. — заскочи́ть pf. к. кому́-л.; заходи́ть/зайти́; заезжа́ть/зае́хать (en voiture); j'irai faire un saut chez vous — я заскочу́ [ненадо́лго] к вам; au saut du lit — встав[ая] с посте́ли; ● faire le grand saut — умере́ть pf. neutresaut en longueur — прыжо́к в длину́;
2. (d'une rivière) поро́г -
9 lit
m -
10 lit
m1. (meuble) крова́ть f (dim. крова́тка ◄о►), посте́ль (dim. посте́лька ◄е►) f; ко́йка ◄е► pop. ou spéc.;un lit moelleux — мя́гкая крова́ть; un lit d'angle — у́зкая крова́ть, сто́ящая в углу́; un lit-cage — складна́я крова́ть; un lit de camp — похо́дная крова́ть <ко́йка>; un lit-divan — дива́н-крова́ть; un lit gigogne — крова́ть с вдвига́ющейся под неё друго́й крова́тью; un lit de milieu — широ́кая крова́ть [посреди́не спа́льни]; un lit à une (deux) place(s) — односпа́льная (двуспа́льная) крова́ть; un lit pliant — складна́я крова́ть, раскладу́шка fam.; un lit de repos — куше́тка; дива́н; тахта́; le lit conjugal — бра́чное <супру́жеское> ло́же; un hôpital de 100 lits — больни́ца на сто ко́ек; une chambre à un (deux) lit (s)— одина́рный (двойно́й) но́мер; un bois de lit — деревя́нная крова́ть; un drap de lit — простыня́; au pied du lit — ря́дом с крова́тью; au saut du lit — при подъёме, встава́я с посте́ли; la tête du lit — изголо́вье; tu as fait ton lit? — ты убра́л посте́ль?; un lit défait — неу́бранная посте́ль; faire lit à part — спать ipf. отде́льно <по́рознь>; mettre le lit en portefeuille plais. RF — стели́ть/по= посте́ль в ви́де конве́рта; aller au lit — идти́/пойти́ спать; se mettre au lit — ложи́ться/лечь спать; mettre les enfants au lit — укла́дывать/уложи́ть дете́й [спать <в посте́ль>]; rester au lit jusqu'à midi — валя́ться/про= fam. в посте́ли до двена́дцати; le malade doit garder le lit ∑ — больно́му на́до лежа́ть в посте́ли; ● le lit de Procuste — прокру́стово ло́же; comme on fait son lit on se couche — что посе́ешь, то и пожнёшь prov.; être immobilisé sur son lit de douleur — лежа́ть ipf. на одре́ боле́зни; sur son lit de mort — на сме́ртном одре́un lit de chêne — дубо́вая крова́ть;
2. (union) брак;un enfant du premier lit — ребёнок от пе́рвого бра́ка
3. hist.:tenir un lit de justice — председа́тельствовать ipf. на торже́ственном заседа́нии парла́мента
4. (couche) слой ◄pl. -и, -ев►;un lit de sable (de fumier) — пласт песка́ (наво́за)un lit de feuillage — слой ли́стьев; ло́же из ли́стьев (pour n'étendre);
5. (fleuve) ру́сло ◄G pl. -'сел et русл►;creuser son lit — прорыва́ть/проры́ть ру́сло; la rivière est sortie de (est rentré dans) son lit — река́ вы́шла из бе́регов (вошла́ в своё ру́сло) -
11 faire un saut de carpe
вздрогнуть; вскочить ( с постели), вскочить на ногиLa femme de chambre, une jolie brune, ma foi, fit un saut de carpe dans son lit. (P. Margueritte, La Lanterne magique.) — Горничная, ей-богу, хорошенькая брюнеточка, вздрогнула в постели.
Dictionnaire français-russe des idiomes > faire un saut de carpe
-
12 sur le pouce
разг. (обыкн. употр. с гл. manger, déjeuner, dîner, etc.)наскоро, на ходу; всухомяткуPoil de Carotte. Oh! moi, je prends ce que je veux, dans le buffet, un reste de soupe, je mange un morceau de pain sur le pouce, je varie, ou rien. Je n'ai pas une grosse faim au saut du lit. (J. Renard, Poil de Carotte.) — Рыжик. - Ну, я-то беру, что хочу, в буфете: остатки супа, иногда на ходу перехватываю кусок хлеба с чем-нибудь или просто так. По утрам мне не особенно хочется есть.
À midi, nous mangeons un fruit, un rien de pain sur le pouce, et nous buvons un verre de vin blanc. (H. de Balzac, Eugénie Grandet.) — В полдень мы наскоро съедаем немножко хлеба, яблоко или грушу и выпиваем стакан белого вина.
-
13 faire
vfais ce que dois, advienne que pourra — см. advienne que pourra
se faire baiser — см. être baisé
si un autre avait fait cela, il ne serait pas bon à jeter aux chiens — см. si un autre avait dit cela, il ne serait pas bon à jeter aux chiens
ne pas faire plus de cas que de la boue de ses souliers — см. ne considérer pas plus que la boue de ses souliers
faire bourru — см. être bourru
essayer de faire passer un chameau par trou d'une aiguille — см. essayer de faire passer un chameau par le trou d'une aiguille
faire comme le chien du jardinier, qui ne mange pas de choux et n'en laisse pas manger aux autres — см. faire comme le chien du jardinier
pendant que les chiens s'entre-pillent le loup fait ses affaires — см. pendant que les chiens s'entre-grondent le loup dévore la brebis
faire chocolat — см. être chocolat
faire ce con — см. faire le con
si cela se fait, je te paie des dattes — см. je te paie des dattes
quand le diable se fait vieux, il se fait ermite — см. quand le diable devient vieux, il se fait ermite
faire une entorse à... — см. donner une entorse à...
faire le fric — см. pomper le fric
faire un gnon — см. donner un gnon
faire qch illico — см. illico
faire la java — см. être en java
faire légion — см. être légion
il ne faut jamais remettre au lendemain ce qui peut être fait le jour même — см. il ne faut jamais remettre une bonne action au lendemain
faire la loi — см. donner la loi
quand chacun fait son métier, les vaches seront bien gardées — см. chacun son métier, les vaches seront bien gardées
faire nargue de... — см. dire nargue de...
faire du noir — см. broyer du noir
faire l'objet de... — см. être l'objet de...
faire outrage à... — см. accabler qn d'outrage
se faire pincer — см. être pincé
à pis faire — см. mettre qn au pis
faire quartier à... — см. donner quartier à...
faire raison de... — см. tirer raison de...
faire rampeau — см. être rampeau
faire ribote — см. être en ribote
se faire rincer — см. être rincé
vous me faites rire, vous voulez rire — см. laissez-moi rire
faire saillie — см. être en saillie
ne faire qu'un saut de... à... — см. être en un saut de... à...
faire le simulacre de... — см. faire le simulacre de
on fait de bonne soupe dans un vieux pot — см. c'est dans les vieux pots qu'on fait les meilleures soupes
faire en trop — см. en trop
se faire une vertu de... — см. ériger en vertu
vite fait bien fait — см. vite fait
- la faire- le faire- y faire- en faire- faire ça- faire gy -
14 cirst
darb.v. рубитьLKLv59▪ Terminilv arheol.ru рубитьen to fellen to cutde hauenZin94▪ EuroTermBank terminiMašB, BūVPlv rīkoties ar cirvi ar kādu rīkuru оpудовать топоpомMašB, BūVPlv kapātru pубить IMašB, BūVPlv celtlv cirst novecirst; kapātru pубить стpоитьETB▪ SinonīmiI.1. pātagot; pērt; pīckāt; plītēt; slānīt2. kapāt; šad tad pacirst; šad tad pakapāt3. rīkoties ar cirviII. darb.v.1. būvēt; celt; taisītcirst pļauku - kļaut pa ausi; pliķēt; pļaukāt; spert pļauku; šķilt pļaukucirst pretī darb.v. - dot pretī; lēkt acīs; runāt pretī; spert pretī; turēties pretīcirst pušu - sacirst; šķelt [pušu]trumpas cirst - kārtis sist; kārtis spēlēt; kārtis triekt; trumpas sist; trumpot; uz dūzi sist2. gāzt; laist; līst; skaldīt3. dzelt; grauzt; kost; plēst; riet4. drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt5. līst; rāt6. birdelēt; birdināt; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt7. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt8. bliezt; blīkšķināt; dot uguni; drāzt; kniebt; kurt; skrotēt; slānīt; strēļot; šaudīt; šaut; vilkt; zibiņot9. cirpt10. pļaut11. būt asam; durt12. belzt; gāzt; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt13. iecirst pliķi; iepliķēt; iepļaukāt; iesist; uzcirst; uzšaut14. cirst pļaukas; pātagot; pērt; pliķēt; plītēt; pļaukāt; sist15. belzt; gāzt; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09 -
15 gāzt
darb.v.1. валить, сваливать;2. свергнуть, свергать;3. лить (о дожде)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. cirst; laist; līst; skaldīt2. cirst; drāzt; liet; šaut; tecināt; žaut; žļāgt3. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt5. kraut; likt; vilkt6. nogāzt; notriekt; spert; triekt; zvelt7. belzt; dot; vilkt; zvelt8. belzt; zvelt9. belzt; cirst; iebelzt; iecirst; iegāzt; iekraut; iesist; iezvelt; kraut; sist; triekt; uzcirst; uzdot; uzsist; uzšaut; zvelt10. apgāzt; apvelt; velt11. bliezt; smelt; vilkt; zvelt12. iegāzt; iezvelt; triekt; zvelt13. belzt; cirst; kraut; likt; smelt; triekt; vilkt; zveltT09 -
16 dot
darb.v. давать; датьLKLv59▪ Terminilv pasniegt, dzelzc.ru подаватьSku98▪ Sinonīmidarb.v.1. dāļāt; dāstīt; sniegtdot padomu - 1) konsultēt 2) ieteiktdarb.v. - 3) ieteiktdot triecienu - iesistdot vārdu - 1) nosaukt; uzlikt virsrakstudarb.v. - 2) apņemties; apsolīties; noņemties; nosolīties; solīties; uzņemties 3) kristītdot zāleskoki dod ēnu2. birdelēt; birdināt; cirst; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt3. asignēt; atvēlēt; piešķirt4. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; mizot; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt5. dāvināt6. nodot7. ražotdot augļus8. raidīt9. belzt; gāzt; vilkt; zvelt10. izlaist11. iedot; iegrūst12. nestT09 -
17 mizot
darb.v.1. чистить, очищать;2. разг. бить, лупитьLKLv59▪ Termini▪ EuroTermBank terminiMežRru снимать коруru окариватьETB▪ Sinonīmidarb.v.1. cibināt; cilpot; cipāt; čābāt; čabināt; čāpāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; doties; gumbāt; gumzāt; iet; kājot; kāpt; kātot; klambāt; klamzāt; klidzināt; klinkāt; klumpačot; klunčot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; lāčot; laipot; lampāt; lamzāt; līgot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; nagot; naskot; nesties; pekāt; peldēt; slampāt; slāpāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; staigāt; stampāt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stūrēt; stutēt; svampāt; svempt; šļakāt; šļūkt; taustīties; tecēt; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; vilkties2. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt3. kasīt; laupīt; lobīt; lupināt; skāpēt; tīrīt4. dauzīt; dot pa ādu; dot pa dibenu; dot pa mizu; dot rīkstes; dot sukas; dot žagarus; ģērēt ādu; kaustīt; kult; lāpīt ādu; mielot; oderēt; oderēt muguru; pērt; plītēt; rizgāt; sadot; sautēt; skrotēt; slānīt; slodzīt; sloksnēt; smeltēt; stibot; sukāt; test; uzskaitīt; vicot; zeltīt; zilināt; zilināt muguru; žagarot5. aptaustīt sānus; bauzēt; belzt; bicināt; blietēt; bliezt; bozēt; būkāt; cirst; dābt; dauzīt; diegt; dot; dot pa ādu; dot pa ļepu; dot pa mici; dot pa ņuņņām; dragāt; drāzt; driepēt; gāzt; gierzt; graizīt; ģērēt ādu; kapāt; karsēt; kaustīt; kaut; klapēt; klāt; kliest; kokot; krāmēt; kraut; kult; lāpīt muguru; liet; likt; mērkt; mest; miekšķēt; mielot; mietēt; milnot; miltīt; oderēt; pātagot; pipkāt; plāt; plikšķināt; pliķēt; plītēt; pluinīt; roku pielikt; sautēt; sildīt muguru; sist; sitaļāt; slānīt; slātēt; slodzīt; sloksnēt; smalstīt; smelt žaut; smeltēt; smērēt; snāt; stibot; sukāt; sutināt; sveķēt; svilināt; šaustīt; šaut; šaut pa ausi; test; triekt; vālēt; vanckāt; vantēt; veķēt; velēt; vicot; vilkt; zeltīt; ziepēt; zilināt; zolēt; zvecēt; zveķēt; zvelēt; zvelt6. plēst nost mizu7. kult; pērt; samizot8. kult; pērt; sukāt9. samizot; sist10. nomizot; notīrīt; tīrīt11. lobīt; plēst12. aplobīt; aplupināt; nolupinātT09 -
18 tecēt
darb.v.1. теч;2. теч, протекатьLKLv59▪ Terminiru течьSku98▪ Sinonīmidarb.v.1. cibināt; cilpot; cipāt; čābāt; čabināt; čāpāt; čāpināt; čāpot; denderēt; dipāt; dipināt; doties; gumbāt; gumzāt; iet; kājot; kāpt; kātot; klambāt; klamzāt; klidzināt; klinkāt; klumpačot; klunčot; klundurēt; klunkurēt; kudlot; kukšot; kumpāties; kumuroties; kunkuļot; kūņoties; lāčot; laipot; lampāt; lamzāt; līgot; lingot; lumpačot; lumzāt; ļapāt; ļekot; ļempurot; ļēpot; mizot; nagot; naskot; nesties; pekāt; peldēt; slampāt; slāpāt; slāt; slempt; sliept; slīt; slumpāt; snāt; soļot; spalot; spolēt; staigāt; stampāt; steberēt; stibāt; stibīt; stibot; stilbot; storēt; stupāt; stūrēt; stutēt; svampāt; svempt; šļakāt; šļūkt; taustīties; tenterēt; tipāt; tipināt; tipšināt; tuntulēt; tuntuļot; vilkties2. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt3. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; kašāt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties4. čūlāt; pūļāt; pūļot; puvešot; pūžņot; strutot; sūlāt5. birt; līt; plūst; ritēt6. sūkties7. plūst; ritēt8. pārtecēt; plūst9. pilēt10. līt; plūst; ritēt; veltiesT09 -
19 kašāt
v. поковыривать ( землю; laiku pa laikam; Грам. инф.: н. в.; Окончания: \kašātю, \kašātешь)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. kārnīt; kārpīt; kast; kašņat2. gramžāt; kasīt; knaisīt; knosīt; skribināt3. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žaut; žulgāt; žūrēt4. bizenēt; bliezt; brāzt; brāzties; cilpot; cirsties; diebt; diegt; dikāt; dipāt; dipināt; dipšot; dirbt; dragāt; drāzt; drāzties; gāzties; graut; joņot; jozt; laist; lampāt; lēkšāt; lēkšot; likt; linkāt; lobt; ļekot; mesties; nesties; ņirbināt; post; pūst; rikšot; skriet; spolēt; stiept; stiepties; šaut; šauties; šķīt; tecēt; tipināt; vicot; zaķot; zibsnīt; žauties5. kašņāt; rakāt; rakņātT09 -
20 žaut
darb.v. развешивать (белё для сушки)LKLv59▪ Sinonīmidarb.v.1. cirst; drāzt; gāzt; liet; šaut; tecināt; žļāgt2. birdelēt; birdināt; cirst; dot; gāzt; gāzt kā ar spaiņiem; gāzt strāvām; kašāt; līdināt; lietavot; lietuļot; lijavāt; līņāt; līt; līt aumaļām; līt stāvgāzēm; līt straumēm; līt strāvām; līt strūklām; margot; miglināt; miglot; mirdzināt; mirgāt; mirmināt; mizot; pilināt; rasināt; rasot; sijāt; smalcināt; smaldzināt; smalganot; smidzēt; smidzināt; smīgalāt; smīlāt; smildzināt; smircināt; tecēt; vīslināt; vīslot; žulgāt; žūrēt3. izkārt; izžaut; kārt; sakārt; sažautT09
- 1
- 2
См. также в других словарях:
saut-de-lit — [ sod(ə)li ] n. m. • 1888; « descente de lit » 1829; de saut et lit ♦ Déshabillé que portent les femmes au saut du lit. ⇒ peignoir. Des sauts de lit. ● saut de lit, sauts de lit nom masculin Vieux. Peignoir léger. ● saut de lit, sauts de lit… … Encyclopédie Universelle
saut-du-lit — saut de lit [sodli], ou (vx) saut du lit [sodyli] n. m. ÉTYM. 1888, saut de lit; saut du lit, 1877; « descente de lit », 1829; de saut, et lit. ❖ ♦ Déshabillé que portent les femmes au saut du lit. ⇒ Peignoir. || … Encyclopédie Universelle
Au Saut Du Lit — (Мейгог,Канада) Категория отеля: 4 звездочный отель Адрес: 224 Merry Nord, J1X 2E8 Ме … Каталог отелей
Au saut du lit — ● Au saut du lit au moment du réveil, du lever … Encyclopédie Universelle
saut — [ so ] n. m. • salt 1080; lat. saltus 1 ♦ Mouvement ou ensemble de mouvements (flexions et extensions de certaines parties du corps) par lesquels un homme, un animal cesse de prendre appui sur le sol ou sur un support pour s élever, se projeter.… … Encyclopédie Universelle
lit — [ li ] n. m. • fin XIe; lat. lectus I ♦ 1 ♦ Meuble destiné au coucher. ⇒poét. couche; fam. paddock, 2. pageot, 2. pieu, plumard, 2. plume, pucier; enfantin 1. dodo. Bois d … Encyclopédie Universelle
saut — Saut. s. m. Action de sauter, mouvement par lequel on saute. Grand saut. petit saut. il franchit tant de semelles d un saut. il s élança tout d un saut, de plein saut, d un plein saut sur l autre bord du fossé. il y a des danses où il faut faire… … Dictionnaire de l'Académie française
lit — LIT. s. m. (Quelques uns escrivent Lict,) Meuble dont on se sert pour y coucher, pour y reposer, pour y dormir. On comprend ordinairement sous ce nom tout ce qui compose ce meuble, sçavoir le bois de lit, le tour de lit, le ciel, la paillasse, le … Dictionnaire de l'Académie française
SAUT — s. m. Action de sauter, mouvement par lequel on saute. Grand saut. Petit saut. Il franchit tant de semelles d un saut. Il s élança tout d un saut, de plein saut, d un plein saut sur l autre bord du fossé. Il y a des danses où il faut faire des… … Dictionnaire de l'Academie Francaise, 7eme edition (1835)
SAUT — n. m. Action de sauter, mouvement brusque par lequel on s’élance en l’air. Faire un saut. Il s’élança tout d’un saut sur l’autre bord du fossé. Ce cheval ne va que par sauts et par bonds. Le saut de la carpe. Fig., Saut de carpe, Saut que les… … Dictionnaire de l'Academie Francaise, 8eme edition (1935)
lit — (li ; le t ne se lie guère dans la conversation ; au pluriel, l s se lie : des li z élégants) s. m. 1° Ensemble des diverses pièces qui composent le meuble sur lequel on s étend et on dort. Une chambre à deux lits. Placer le lit dans une alcôve … Dictionnaire de la Langue Française d'Émile Littré